Grāmatvedības pakalpojumi Jūsu biznesam ar 100% garantētu rezultātu.

Zvaniet tūlīt un saņemiet bezmaksas konsultāciju.

(Pirmdiena - Piektdiena 9:00-20:00; Sestdiena 10:00-16:00

pieprasīt zvanu

Apdrošināšanas polise

Atskaišu nodošana VID

Akcija

  • 5 paņēmieni, kā palielināt Jūsu uzņēmuma pārdošanas apjomu bez izmaksām reklāmai.

Saeima nosaka kriminālatbildību par “aplokšņu algu” izmaksāšanu

Saeima 10.martā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumu, ar kuru Krimināllikumā tiek paplašināts kukuļdošanas jēdziens. Saskaņā ar to pie atbildības personu varēs saukt ne vien par kukuļa došanu un piedāvāšanu, bet arī apsolīšanu. Tādējādi krimināli sodāma būs arī rīcība, kad pēc amatpersonas pieprasījuma persona piekrīt un apsola dot kukuli. Līdz šim Latvijā personas apsolījums, ja vien neseko kukuļa došana, nebija kriminalizēts.

Kukuļošanas definīcijas paplašināšana veikta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtajām rekomendācijām. Latvijai ir saistoša OECD konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Tāpat Krimināllikuma grozījumi paredz prokuroriem plašākas iespējas sodīt personas, sastādot priekšrakstu par sodu un tādējādi nenododot lietu iztiesāšanai tiesā. Turpmāk priekšrakstu par sodu varēs sastādīt arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Šādas izmaiņas palīdzēs vienkāršot kriminālprocesu un mazināt tiesu noslodzi. Priekšrakstu par sodu prokurors var piemērot, ja persona atzīst savu vainu uz apņemas atlīdzināt radītos zaudējumus.

Krimināllikuma grozījumi pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Kopš 2014.gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits, norāda likumprojekta autori. Ja 2013.gadā par to uzsākti tikai trīs kriminālprocesi, tad 2015.gada pirmajā pusē to skaits jau sasniedzis 28, liecina Valsts robežsardzes sniegtā informācija.

Aģentūras FRONTEX aplēses liecina, ka cilvēku nelikumīga pārvietošana pāri robežām un cilvēku tirdzniecība ir otra lielākā un ienesīgākā noziedzības nozare pēc narkotiku tirdzniecības. Par vienas personas nelikumīgu pārvietošanu nelegālās imigrācijas atbalstītāji saņem no 500 līdz 5000 eiro, norāda likumprojekta autori.


Iesakām izlasīt

No 2016.gada 1.janvāra tiek ieviests diferencētais neapliekamais minimums

Saeima 30.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

No 1.marta ievieš „nolikto atslēgu” principu
No 1.marta ievieš „nolikto atslēgu” principu

Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vairākos likumos, tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnesot uz patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, izslēdzot to no maksātnespējas regulējuma.

2015.gada 1.jūlijā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" 2015.gada 1.jūlijā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, vienlaikus tiek noteikts arī augstāks cigaretēm piemērojamais minimālais akcīzes nodokļa līmenis.

Kases aparātu reģistrēšanas beigu termiņš tiek pagarināts līdz 2015.gada 30.jūnijam
Kases aparātu reģistrēšanas beigu termiņš tiek pagarināts līdz 2015.gada 30.jūnijam

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka ar grozījumiem Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 līdz 2015.gada 30.jūnijam tiek pagarināts pašreizējām tehniskajām prasībām atbilstošo kases aparātu reģistrēšanas beigu termiņš. Tas nozīmē, ka kases aparātus ar elektronisko kontrollenti un kases sistēmas, kas atbilst pašreizējām tehniskajām prasībām drīkstēs reģistrēt VID līdz 2015.gada 30.jūnijam.

Līdz 15.maijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada aprīlī
Līdz 15.maijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada aprīlī

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti.