Grāmatvedības pakalpojumi Jūsu biznesam ar 100% garantētu rezultātu.

Zvaniet tūlīt un saņemiet bezmaksas konsultāciju.

(Pirmdiena - Piektdiena 9:00-20:00; Sestdiena 10:00-16:00

pieprasīt zvanu

Apdrošināšanas polise

Atskaišu nodošana VID

Akcija

Saeima nosaka kriminālatbildību par “aplokšņu algu” izmaksāšanu

Saeima 10.martā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumu, ar kuru Krimināllikumā tiek paplašināts kukuļdošanas jēdziens. Saskaņā ar to pie atbildības personu varēs saukt ne vien par kukuļa došanu un piedāvāšanu, bet arī apsolīšanu. Tādējādi krimināli sodāma būs arī rīcība, kad pēc amatpersonas pieprasījuma persona piekrīt un apsola dot kukuli. Līdz šim Latvijā personas apsolījums, ja vien neseko kukuļa došana, nebija kriminalizēts.

Kukuļošanas definīcijas paplašināšana veikta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtajām rekomendācijām. Latvijai ir saistoša OECD konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Tāpat Krimināllikuma grozījumi paredz prokuroriem plašākas iespējas sodīt personas, sastādot priekšrakstu par sodu un tādējādi nenododot lietu iztiesāšanai tiesā. Turpmāk priekšrakstu par sodu varēs sastādīt arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Šādas izmaiņas palīdzēs vienkāršot kriminālprocesu un mazināt tiesu noslodzi. Priekšrakstu par sodu prokurors var piemērot, ja persona atzīst savu vainu uz apņemas atlīdzināt radītos zaudējumus.

Krimināllikuma grozījumi pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Kopš 2014.gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits, norāda likumprojekta autori. Ja 2013.gadā par to uzsākti tikai trīs kriminālprocesi, tad 2015.gada pirmajā pusē to skaits jau sasniedzis 28, liecina Valsts robežsardzes sniegtā informācija.

Aģentūras FRONTEX aplēses liecina, ka cilvēku nelikumīga pārvietošana pāri robežām un cilvēku tirdzniecība ir otra lielākā un ienesīgākā noziedzības nozare pēc narkotiku tirdzniecības. Par vienas personas nelikumīgu pārvietošanu nelegālās imigrācijas atbalstītāji saņem no 500 līdz 5000 eiro, norāda likumprojekta autori.


Iesakām izlasīt

Valsts ieņēmumu dienests aicina informēt par saimnieciskās darbības izbeigšanu

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015.gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 EUR, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. Tādēļ, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2015.gada beigām.

Plānots paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu un precizēt nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām

Finanšu ministrija (FM) pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas nākamā gada budžeta izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu. Tāpat iesniegti priekšlikumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu problēmu ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem nodokļu optimizēšanas nolūkā. Papildu FM piedāvā atbrīvot no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas tos uzņēmējus, kuru turējumā ir fiziskas personas transportlīdzeklis.

No 2016. gada komersantiem būs jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumi
No 2016. gada komersantiem būs jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumi

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, sākot no 2016. gada katru gadu līdz 1. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 euro. Informatīvā deklarācija būs jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes.

Nodokļu politikas pilnveide no 2017.gada

26. maijā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadībā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde. Tās laikā sadarbības partneri apsprieda vairākus jautājumus, kas saistīti ar nodokļu politikas pilnveidi.